Teksts: Madara Linna Ēvalde

2025. gads tuvojas savam noslēgumam, un tagad ir laiks atskatīties, kas noticis Latvijas mākslas pasaulē. Kādas vērtīgas izstādes ir notikušas? Kādas ir galvenās aktualitātes? Vai ir kādi interesanti jaunumi? Latvijas Galeriju Asociācija piedāvā desmit interesantu mākslas notikumu izlasi, kas varbūt palīdzēs atrast atbildes uz šiem jautājumiem!

Foto: Kristaps Kalns

No "Straumes" neaizbēgt arī mākslā

Viens no lielākajiem šī gada kultūras notikumiem bija Latvijas animācijas filmas "Straume" globālie panākumi un prestižo kino balvu iegūšana. Filmas tēli ne tikai kļuva par daļu no mārketinga, bet arī radošajiem darbiem ­­­– šogad ielu mākslinieks KIWIE uzzīmējis "Straumes" tumšo kaķi uz Ropažu ielas ēkas, Edgars Zvirgzdiņš ir dizainējis tematisko monētu Latvijas bankai, bet milzīgu atsaucību piedzīvoja iespēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklētajiem aplūkot iegūtās "Straumes" apbalvojumus – Eiropas Kinoakadēmijas balvu, "Zelta globusu" un "Oskaru". Ne katru dienu cilvēki vairāk nekā stundu gaida muzeja rindā, lai apskatītu un nofotografētu nozīmīgas Latvijas kino trofejas!

Foto: Ansis Starks

Medicīna + fotogrāfija = Jānis Gleizds

Pēdējos gados Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir izcēlies ar vērtīgām ekspozīcijām, kur medicīnas un antropoloģijas tēmas tiek sasaistītas ar radošo pasauli. No 22.11.2024. līdz 01.06.2025. fotogrāfam Jānim Gleizdam (1924–2010) tika veltīta izstāde "Gleizds, šķēres, papīrīt`s". Viena no viņa karjeras raksturojošām lietām ir Gleizda ilgstošā sadarbība ar Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētniecisko institūtu. Izstāde izcēla vairākus Gleizda dzīves aspektus – aizraušanos ar erotisko fotogrāfiju, ķirurģisko manipulāciju iemūžināšanu un viņa invaliditātes pieņemšanu. Multivizuālā pieredzē tika parādīti dažādi avoti, kas veidoja kopainu par konkrētu epizodi padomju medicīnas vēsturē, saglabājot arī māksliniecisko vērtību.

Top Latvijas Mākslas gada balva

Šogad tika sākts darbs pie jauna apbalvojuma mākslas nozarē – Latvijas Mākslas gada balvas. Pirmo reizi tā tiks pasniegta 2026. gada aprīlī. Starp žūrijas locekļiem ir tādi eksperti kā kuratore Maija Rudovska, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu centra vadītāja Brigita Zelča-Aispure, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe un citi cilvēki. Tiks pasniegtas balvas desmit dažādās kategorijās, izceļot panākumus mākslas darbu veidošanā un pētniecībā, kā arī tiks vērtēta satura un formas kvalitāte, rezonanse sabiedrībā, autentiskums un novatorisms. Laureāti saņems mākslinieka Kriša Salmaņa veidotu figūru un naudas balvu.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centram ­– 25!

Starp nozīmīgiem mākslas notikumiem šogad noteikti ir vērts pieminēt Latvijas Laikmetīgā mākslas centra jubilejas pasākumu programmu. LLMC ir nevalstiskā organizācija, kas pastāv kopš 2000. gada, un tā pamatā ir Sorosa mūsdienu mākslas centra atbalsts. 31. maijā sākās notikumu cikls “Laiks, ausma vai garāmbraucošs vilciens” un turpinājās līdz pat novembrim. Pasākumu konceptā bija vairākas atsauces uz NSRD (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas) mākslu, izvēloties konkrēto pasākumu cikla nosaukumu, kā arī rekonstruējot vasara performatīvo pastaigu “Gājiens uz Bolderāju”. Noslēdzošais pasākums bija vēl viena pastaiga “Neērtie pieminekļi” 1. novembrī, kur mākslinieki, sadarbojoties ar kuratori Ievu Astahovsku, apspēlēja sarežģīto pieminekļu jautājumu Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā.

Itālijas un Latvijas radošā mijiedarbība

No 2025. gada 5. jūlija līdz 30. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzejā bija iespējams apmeklēt izstādi "Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi", kurā tikusi veidota mijiedarbība starp 19., 20. gadsimta darbiem no Latvijas un Itālijas. Pirmo reizi Ziemeļeiropā tika eksponēta tik liela itāļu mākslas darbu kolekcija no Florences Ufici galerijas. Izstādes veidošanā iesaistījās plaša Itālijas mākslas zinātnieku komandu, un tā sadarbībā ar LNMM speciālistiem veidoja zinātniskos lasījumus un ilustrēto katalogu. Izstāde mēģināja konstruēt hronoloģiju, meklējot abu valstu paralēles mākslas vēsturē un galvenajos pārstāvētajos žanros. Ne tikai gleznas parādījās izstādes fokusā, bet arī tēlniecības darbi, kas zaigoja aptumšotā zālē, un to bija veidojis dizaineris Artūrs Analts. 

Laikmetīgā māksla arī apkaimēs

Pēdējos gados ir palielinājusies mākslas aktivitātes ne tikai Rīgas zināmākajos centra muzejos un galerijās, bet arī apkaimju kultūras centros. Pozitīvi ir iespējams izcelt Pārdaugavas kultūras apvienības darbību, kas apvieno kultūras centrus "Imanta" un "Iļģuciems". Vispirms vasarā notika kuratores Robertas Atrastes veidotā izstāde "Caur manu | tavu logu" (13.06.–31.08.2025.) Lidoņu ielā, kas tika veltīta Iļģuciema apkaimei, un pārstāvētie mākslinieki mēģināja tvert apkārtējās vides dažādību. Pēc tam  rudenī kultūras centrā "Imanta" notika līdz šim nebijis eksperimentāls divu izstāžu cikls "Nākošā nākotne", kur, sadarbībā ar māksliniekiem, mentoriem Krišu Salmani un Ievu Epneri, tika attīstīti jauno autoru darbi, kas reflektē par iespējamiem sabiedrības attīstības scenārijiem un rītdienas iespējām.

Rīgas Mākslas telpas metamorfoze

Šogad Vecrīgā esošā kultūrvieta Rīgas Mākslas telpa piedzīvoja pārmaiņas – tā ieguva jaunu nosaukumu, vizuālo tēlu un komandu, kļūstot par Rīgas Laikmetīgās mākslas telpu. Tās pašreizējais mērķis ir pievērst uzmanību zīmīgiem notikumiem Latvijas mākslas tuvākajā pagātnē. Ir izvirzīti četri stratēģiskās vīzijas atskaites punkti un izplānota jauna programma. Mākslas telpas vizuālo identitāti ir veidojis mākslinieks Reinis Dzudzilo, un viņa radītais jaunais galerijas logo nākamgad parādīsies arī fasādes zīmes risinājumā. Pašlaik līdz 18. janvārim ir iespējams apmeklēt divas izstādes –  Leonarda Laganovska "Tīrs Griezums" un Riharda Vītola "Ekotropija", bet februārī tiks atklāta Ginta Gabrāna izstāde "Pārvērtības", kas pievērsīs cilvēka mijiedarbībai ar mākslīgo intelektu.

LMA plakātu kolekcija uzmanības centrā

Reti kurš pirms izstādes "Plakāts kā ierocis" (03.10.–22.10.2025.) nojauta, ka Latvijas Mākslas akadēmijai ir plaša plakātu kolekcija vairāk nekā 4000 vienību apjomā, kas ir pat sistematizēta un digitalizēta. Tā ir daļa no projekta "Padomju laika plakāts – mākslas, sabiedrības un politikas liecība LMA plakātu kolekcijā (Padomju plakāts)", kurā darbojas Latvijas mākslas zinātnieki. Izstāde iepazīstināja ar 150 dažādiem plakātiem, kas atspoguļoja 20. gadsimta vēsturi jaunā gaismā, ietverot vēstījumus par kultūras, politikas, ārvalstu un citu jomu jautājumiem, reflektējot, kā ir mainījies plakātu stils un funkcija.

Foto: Arnis Balčus

"Scent Art festival"

Rīgas Radošajā rūpnīcā "Veldze" trīs dienas (10.10.–12.10.2025.) notika viens no pirmajiem smaržu mākslas festivāliem Eiropā – "Scent Art festival", ko ir veidojis smaržu entuziasts Sandris Mūriņš. Mākslas darbi ieguva jaunu dimensiju, radot iespēju tos arī sasmaržot, un tam bija ļoti dažādas pieejas – sākot no gleznām speciāli veidotām smaržām un beidzot ar absurdu iespēju pat ostīt cilvēku paduses. Visu festivāla laiku bija arī plaša performanču programma, kur tika iesaistīta deja, mūzika un dzeja.

"Riga Last Thursdays" atgriešanās

"Riga Last Thursdays", galeriju pastaigu vakars, ir ikmēneša pasākumu sērija, kurā katra mēneša pēdējā ceturtdienā sadarbībā ar galerijām piedāvā cilvēkiem apmeklēt izstādes pēc to ierastā darba laika. Šo iniciatīvu uzsāka cilvēki no "M/Darbnīcas" galerijas 2021. gada rudenī, un tā ieguva arvien lielāku mākslas mīļotāju uzmanību, tomēr finansējuma trūkuma dēļ 2024. gadā "Riga Last Thursdays" darbība apstājās uz nenoteiktu laiku. Atgriežoties no pauzes, 2025. gada pasākumi pulcēja vēl vairāk jaunu galeriju – 27. novembrī iesaistījās vairāk nekā divdesmit dažādas kultūrvietas, piedāvājot arī izstāžu atklāšanas un kuratoru tūres.